Saruna ar SIA “Valsts aizsardzības korporācija” vadītāju: 2025. gadā sāksim modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecību

Pērn izveidotā valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (Korporācija) šobrīd gatavojas tam, lai 2025. gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026. gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA “Valsts aizsardzības korporācija” valdes locekle Ingrīda Ķirse.

“Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī,” teica I. Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban Korporācija veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026. gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. I. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd Korporācija gatavojas tam, lai 2025. gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026. gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Jautāta, vai būvniecības iepirkums jau ir sagatavots un izsludināts, Ķirse skaidroja, ka Korporācija šobrīd strādā pie visiem posmiem vienlaikus. Aizsardzības ministrija arī savā pusē strādā pie dokumentiem, jo nepieciešams Ministru kabineta lēmums. I. Ķirse apgalvoja, ka plāns ir ļoti skaidrs un detalizēti salikts uz laika ass, un pauda pārliecību, ka tas tiks atbilstoši īstenots.

Kopā ar ministriju Korporācija ir ciešā un regulārā saziņā ar Bauskas pašvaldību, informēja I. Ķirse, norādot, ka būs nepieciešami arī saskaņojumi ar pašvaldību.

I. Ķirse stāstīja, ka Korporācijai ir akcionāra gaidu vēstule - uzņēmuma ceļa karte, kurā ir noteikti mērķi, tostarp sadaļa, kas attiecas uz to, kā Korporācija finansē savu darbību. Tur ļoti skaidri pateikts, ka sākumā uzņēmums izmantos valsts budžeta līdzekļus, kas ir Aizsardzības ministrijas iezīmētā budžeta daļa, bet savā darbībā nākotnē Korporācija nedrīkst būt atkarīgi tikai no budžeta vien. 

I. Ķirse skaidroja, ka Korporācijai ir jāskatās, kā uzņēmums var savus projektus finansēt no citiem līdzekļiem, piemēram, Eiropas fondiem, NATO līdzekļiem.

“Tāpat mēs arī ļoti optimistiski skatāmies uz finanšu tirgiem gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Protams, projektiem īstenojoties, ar laiku mums pašiem būs savi ieņēmumi un tad attiecīgi varēsim no tiem finansēt nākamos projektus,” teica I. Ķirse.

Runājot par munīcijas ražošanas projektu, I. Ķirse skaidroja, ka ir nepieciešama nacionālā finansējuma daļa, un tiek strādāts pie tā, lai to saņemtu. Būs nepieciešami gan kapitālieguldījumi, kas ir būve un ar to saistītā infrastruktūra, gan finansējums sākotnēji apgrozāmajiem līdzekļiem, pirms uzņēmuma darbībā parādīsies plānotie ieņēmumi.

Jautāta, kāds ir kopējais finansējums, I. Ķirse sacīja, ka 11 miljoni eiro ir paredzēti būvei un apmēram 15 miljoni eiro apgrozāmajiem līdzekļiem. Apgrozāmie līdzekļi nepieciešami izejvielu savlaicīgai pasūtīšanai, izejvielu noliktavas uzturēšanai, ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.

I. Ķirse stāstīja, ka šis Eiropas projekts domāts tam, lai novērstu izteiktos pudeles kaklus munīcijas ražošanā, sākot no izejmateriāliem līdz pat gatavai produkcijai. Konsorcijs kopumā risina gan vienu, gan otru problēmu. 

“Man jārespektē konfidencialitāte, līdz ar to es nevaru atklāt to, kādu sadaļu katrs partneris šajā projektā īsteno. Taču varu teikt, ka katrs projekta dalībnieks risina kādu no šīm problēmām. Visi projekta dalībnieki strādā, lai projekta rezultātā mēs iegūtu modulāros lādiņus,” teica I., Ķirse.

Viņa piebilda, ka munīcijas rūpnīcas projektu Korporācija īstenos pati un arī pati komplektēs produktu - modulāros pulvera lādiņus. Kompānijas stratēģiskais mērķis ir, ka nākotnē tā kļūst par holdinga kompāniju. Līdz ar to I. Ķirse skaidroja, ka nākotnē tiks vērtēts, vai munīcijas ražošanai ir lietderīgi kļūt par meitasuzņēmumu, bet šobrīd konkrētu plānu nav.

Vaicāta, vai jau ir apzināts, kam lādiņus varētu pārdot, I. Ķirse sacīja, ka jebkurš Korporācijas projekts būs saistīts ar ražošanu, un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vienmēr jābūt uzņēmuma primārajam klientam.

“Tā tas būs arī šajā projektā, bet, protams, tāpēc tas arī ir Eiropas projekts, kurā mēs esam pieci partneri, līdz ar to mēs nerisinām tikai NBS vajadzības. Modulāro pulvera lādiņu ražošanas apjomi ir plānoti tādi, lai nodrošinātu arī citus partnerus. Plānotais ražošanas apjoms ir 50 000 lādiņu gadā,” sacīja I. Ķirse.

Viņa piebilda, ka, pirmkārt, projekts ir drošības garants, ka NBS munīcija būs nepieciešamā apjomā. Tāpat munīcijas ražošanas sektorā ir sīva konkurence, un šis projekts ir Korporācijas ieejas biļete iekļūšanai ārvalstu ražotāju piegāžu ķēdēs.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība pērnā gada nogalē atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības Korporācija dibināšanu.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, Korporācija veidos Latvijas un ārvalstu komersantu kopuzņēmumus konkrētu produktu ražošanai, tādējādi stiprinot piegāžu drošību.

Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īsteno Korporācija, ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide.

Avots: Sargs.lv